Paredzams, ka nākamā ziema varētu būt viena no visnestabilākajām pēdējā laikā. Iemesls tam ir rekordilgi siltie okeāna ūdeņi, kas pastiprina atmosfēras dinamiku. Tas novedīs pie straujām un negaidītām laikapstākļu svārstībām visā reģionā.
Temperatūras svārstības un intensīvas nokrišņu daudzums
Sezonas galvenā īpatnība būs tā dēvētās “temperatūras šūpoles” — straujas temperatūras izmaiņas līdz 18 grādiem dažās dienās. It īpaši tas būs izteikts Austrumeiropā. Kopumā ziema būs siltāka par parasto, tomēr tā nenozīmē, ka nebūs stipru salu periodu. Līdz ar to nokrišņu daudzums būs gandrīz divreiz lielāks par normu, un bieži tie būs bīstamā ledus lietus un slapja sniega veidā.
Ko sagaidīt reģioniem
Situācija Eiropā būs ļoti dažāda. Centrālajā reģionā gaidāma maiga, bet kaprīza ziema ar janvāra atkušņiem un sniegainu un lietainu februāri. Ziemeļrietumos valdīs mitrs un vējains laiks ar augstu apledojuma un plūdu risku. Eiropas dienvidos būs anomāli silta un lietaina ziema, kas palielina plūdu un zemes nobrukumu draudus.
Austrumeiropas iedzīvotājiem jāgatavojas kontrastiem: klasiskās bargās salnas tiks negaidīti pārtrauktas ar atkušņiem, bet vētras pastiprināsies ar apledojumu.
Riski infrastruktūrai un ekonomikai
Šāda nestabilitāte rada nopietnas problēmas. Sasalstošs lietus ir ļoti bīstams elektropārvades līnijām, kas var izraisīt plašus elektroapgādes pārtraukumus. Apledojums paralizē satiksmi. Komunālajiem dienestiem būs grūti operatīvi reaģēt laikapstākļu strauju maiņu dēļ, kas bojā ceļus un apgrūtina to uzturēšanu.
Enerģētikas nozarei būs jātiek galā ar pārslogojumu pīķiem, ko izraisa pēkšņas atdzišanas. Lauksaimniecību apdraud siltie periodi, kas var izraisīt dārzu priekšlaicīgu pamošanos, pēc kā nāks bojājumi no negaidītas salnas.
Kad 2025. gadā uzsnigs pirmais sniegs?
Meteo prognožu centra sinoptiķis Iļjins runāja par laika apstākļu pasliktināšanos. Pēc viņa teiktā, pirmās sniegpārslas valsts Eiropas daļā, kā arī dažos Ziemeļrietumu apgabala reģionos parādīsies jau septembra beigās. Iļjins precizēja, ka tas galvenokārt attiecas uz ziemeļu apgabalu.
Lasi vēl: Pirmo reizi 250 gados: sinoptiķi brīdina par ziemu, kas var mainīt katra iedzīvotāja dzīvi
Secinājums: kāpēc tas ir svarīgi zināt
Galvenā problēma gaidāmajā ziemā nav ne aukstums, ne siltums, bet to straujā un neprognozējamā temperatūras maiņa. Tas no visiem — varas iestādēm, avārijas dienestiem un parastiem cilvēkiem — prasīs paaugstinātu gatavību ātri mainīgiem apstākļiem. Ir jēga laikus pārdomāt ikdienas jautājumus: mājās nodrošināt nelielu pārtikas un ūdens rezerves krājumu, būt piesardzīgiem ceļā un uzmanīgi sekot oficiālajiem laikapstākļu prognozēm.
Latvijā septembra beigas iezīmēs ar ļoti neparastu un pat nepatīkamu laiku..
Skaidrosim ko gaidīt nākošajā lapā
Septembra nogalē pirmo reizi kopš augusta Latvijā gaidāms vēsāks laiks – gaisa temperatūra noslīdēs zem klimatiskās normas, un vairākās naktīs pastāv iespēja iestāties salnai, liecina pašreizējās prognozes.
Šonedēļ gandrīz katru dienu kādā valsts daļā gaidāmi nokrišņi, vietām lietus būs stiprs, pavadīts ar pērkona dārdiem. Visbiežāk un intensīvāk līs Kurzemē un Vidzemē. Valdošais būs mērens dienvidrietumu vējš, kas brīžiem kļūs brāzmains; īpaši otrdien un naktī uz trešdienu piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 15–20 metriem sekundē. Tikpat spēcīgas vēja brāzmas iespējamas arī citviet valstī, ja veidosies negaisa mākoņi.
Tomēr..
Gaisa temperatūra dienas laikā pārsvarā būs +15…+20 grādi, bet nedēļas nogalē termometra stabiņš varētu pakāpties nedaudz augstāk. Nakts stundās darba dienās temperatūra saglabāsies +8…+14 grādu robežās, bet dažās piekrastes vietās tā nenoslīdēs zem +16 grādiem.
Lasi vēl: Zemi pārklās superviesuļi: visvairāk cietīs viena valsts
Prognozes liecina, ka nākamnedēļ laiks kļūs krietni dzestrāks. Dažās naktīs mēneša beigās temperatūra var pazemināties zem nulles, savukārt vēsākajās dienās termometra stabiņš vietām valstī var nepakāpties augstāk par +10 grādiem. Brīžiem gaidāmi nokrišņi, un iespējami arī ledus vai sniega graudi.
Šoruden pirmā nelielā salna Latvijā fiksēta jau 21. augusta rītā, kad dažviet valsts teritorijā pie saullēkta temperatūra pazeminājās zem nulles.
